Koscjana (Kościan)
Koscjana ir pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē uz dienvidrietumiem no Poznaņas pie Obras upes.
Rakstos pirmoreiz minēta 1242. gadā. 1410. gadā ar Jagaiļa lēmumu Koscjanā sākās klostera celtniecība. Otrā Ziemeļu kara ("Plūdu") laikā 1655. gada oktobrī Koscjanā poļu vienība uzbruka vietējam garnizonam un nogalināja Zviedrijas karaļa sievasbrāli, tas bija vieni no pirmajiem poļu militārajiem panākumiem karā. No 1793. līdz 1920. gadam (ar pārtraukumu no 1807. līdz 1815. gadam, kad tā atradās Varšavas hercogistes sastāvā) ietilpa Prūsijā. Pēc Pirmā Pasaules kara iekļāvās atjaunotajā Polijas valstī.
Koscjanas gminā dzimis poļu ģenerālis Dezidērijs Hlapovskis (Dezydery Chłapowski, 1788 - 1879).
Rakstos pirmoreiz minēta 1242. gadā. 1410. gadā ar Jagaiļa lēmumu Koscjanā sākās klostera celtniecība. Otrā Ziemeļu kara ("Plūdu") laikā 1655. gada oktobrī Koscjanā poļu vienība uzbruka vietējam garnizonam un nogalināja Zviedrijas karaļa sievasbrāli, tas bija vieni no pirmajiem poļu militārajiem panākumiem karā. No 1793. līdz 1920. gadam (ar pārtraukumu no 1807. līdz 1815. gadam, kad tā atradās Varšavas hercogistes sastāvā) ietilpa Prūsijā. Pēc Pirmā Pasaules kara iekļāvās atjaunotajā Polijas valstī.
Koscjanas gminā dzimis poļu ģenerālis Dezidērijs Hlapovskis (Dezydery Chłapowski, 1788 - 1879).
Ģeogrāfiskā karte - Koscjana (Kościan)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Polija
Polijas karogs |
Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
PLN | Zlots (Polish złoty) | zÅ‚ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
PL | Poļu valoda (Polish language) |